Meža malva

Meža malva (Malva sylvestris)

Senatnē kultivēja Senajā Ēģiptē, Grieķijā un Romā. Kaukāzā izmanto uzturā. Malvas ziediem un lapām piemīt pretiekaisuma īpašības. Ar uzlējumu var skalot kaklu un taisīt skalošanu. Pie ilgstoša sausa klepus dzer ziedu uzlējumu (30-60 g ziedu uz 1 l. verdoša ūdens). Uzlējumu var papildināt ar griķu, māllēpeņu, savvaļas magoņu ziediem. 50 g ziedu maisījumu aplej ar 1 litru verdoša ūdens un nostādina vienu nakti. Lieto kā tēju – 5-6 reizes dienā. Malvas ziedu tēja veicina garīgu dziedināšanu un mieru. Augs bagāts ar vitamīniem un olbaltumvielām, askorbīnskābi, karotīnu (līdz 2 reizēm vairāk nekā burkānos). Lapas satur cukurus, daudz gļotvielas, kas ir labvēlīgi ietekmē dažādu zarnu trakta saslimšanu ārstēšanu. Augam piemīt mīkstinoša, savelkoša, nomierinoša un pretiekaisuma iedarbība. Tautas medicīnā izmanto visu auga virszemes daļu. 

Lapu un ziedu uzlējumu izmanto pie plaušu saslimšanām, angīnas, traheīta, sausa klepus, atjauno balss „zudumu” un mazina aizsmakumu. Atslābinoši iedarbojas pie hroniskiem aizcietējumiem. Skalojot kaklu mazinās mandeļu un mutes gļotādas iekaisumi. Kompreses efektīvas pie apdegumiem, plakstiņu iekaisumiem, dažādiem izsitumiem. 

Uzlējumu pagatavo – 1 ēdamk. augs aplej ar 1 glāzi karstu ūdens, nostādina2 stundas. Lieto 3-4 reizes dienā pa 1-2 ēdamk.  Kompresēm un skalošanai uzlējuma koncentrāciju dubulto. 

Kulinārijā lapas var aizvietot salātus, spinātus mangoldu. Lapām ir patīkama garša. Lapas pievieno dārzeņu salātiem, papildinot ar gaļai līdzīgu garšu. Gatavo salātus no lapām, sīpolu lociņiem un majonēzes. Sautē kopā ar pupiņām.