Melnās kāršrozes ziedlapas

Kāršrozes ir malvu dzimtas augi, kas savvaļā mājo pārsvarā mērenā klimata joslā ziemeļu puslodē. Pavisam ģintī iekļautas 25 sugas. Taču ārstniecībā izmanto tikai melnos ziedus.

Eiropā šie krāšņie ziedi zināmi jau kopš viduslaikiem – tiek lēsts, ka tās te ievestas Krusta karu laikā no Mazāzijas. Savvaļā kāršrozes aug Eiropas un Āzijas apvidos: Mazāzijā, Krētā, Balkānos sausās, pat klinšainās vietās, un tas liecina, ka mitrs, zems un ēnains dārza stūrītis tām nebūs pa prātam. Kāršrozēm Latvijā daudz vārdu: kāršu rozes, kaula rozes, kokrozes. Tie visi ir atdarinājumi vāciskajam šo puķu nosaukumam – Stockrose.

Melnos ziedus kādreiz plaši izmantoja vīna iekrāsošanai rozā vai sarkanā krāsā.  Arī aitu vilnas dzija tika krāsota ar šiem košajiem ziediem. Sārmainā vai skābā vidē var iegūt dažādas nokrāsas.

Kāršrožu tēja palīdz pret dažādām plaušu kaitēm un klepu. Glāzei ūdens ņem tējkaroti kaltētu ziedu un dzer ik pēc stundas pa ēdamkarotei. Ausu un kakla vainas savukārt var ārstēt ar kāršrožu tējas inhalācijām.

Var izmantot arī citu tēju vai dzērienu iekrāsošanai sārtā krāsā.

Lielisks papildinājums veidojot pot-pouri maisījumus.